Rīgas mikrorajons – Ķengarags

Daudzi Ķengaragam veltītie rakstu gali sākušies ar tā vēstures izpēti. Iegūglējiet vārdu un pārliecinieties paši: gan latviskās, gan krievu valodā radītās mājaslapas dažādās variācijās izmanto Vikipēdijā sastopamo informāciju. Kā vēstīts šajā interneta enciklopēdijā, Ķengarags (Kengeragge) pirmo reizi esot minēts 16. gadsimta otrajā pusē, un tas cēlies no turienes zemnieka Ķengas vārda. Šāds ģeogrāfiskā apvidus nosaukuma rašanās izklāsts klejo no vietnes uz vietni, izmainoties vien vietvārda izcelsmes laika datējumiem un rakstītāju izteiksmes veidam. Vēl vienu interesantu versiju sniedz portāls www.CityRiga.lv, kura veidotāji, starp citu, ērtības labad, bet tikpat iespējams arī dēļ resursu ierobežojuma vai, vienkārši sekojot pasūtītāja vai idejas autora iecerei, rakstus publicē krievu valodā, tulkojot tos latviski un angliski ar automātiskās tulkošanas rīku palīdzību, kas rada teju pilnīgi bezjēdzīgus savārstījumus abās mērķa valodās. Šī vietas nosaukumam veltītā vēstures ainiņa stāsta par ragu, kas iestiepies Daugavā senos laikos, un par bīskapa Alberta iznīcināto likteņa lēmēja Pērkona templi (ХрамВершителяСудеб -Перконса (Перуна)), kas it kā atradies tur, ko pašlaik par savu mājvietu sauc Ķengaraga iedzīvotāji. Šī raksta mērķis nav iedziļināties slāvu un baltu mitoloģijā, kaut pietiekami liela neskaidrība pastāv jau pašā divu tautu dievu salīdzinājumā, taču nevar nepiebilst, ka likteņa lēmēja senlatviešiem bijusi Laima, nevis Pērkontēvs. Nolūks arī nav doties tālākos izpētes ceļos, lai noskaidrotu, kādas vēstures liecības ir pamatā minētajiem apgalvojumiem, tāpēc turpinājumā – mazāk detalizēts apraksts par šo Rīgas daļu.

Ķengarags ir izvietojies Daugavas labajā krastā dažu minūšu brauciena attālumā no Vecrīgas uz dienvidaustrumiem. Šis Rīgas mikrorajons ir salīdzinoši kluss, kompakti veidots, tuvu centram, un šīs īpašības Ķengaragu padara par vilinošu iespēju apmesties tajā uz dzīvi. Ķengaragu veido plaša zaļā zona, kas mijas ar dzīvojamā un tirdzniecības rajona raksturīgajām iezīmēm. No šosejas uz Daugavas pusi ir izveidota iedzīvotājiem īpaši labvēlīga infrastruktūra, ko vainago gājēju pastaigu celiņš gar upi. Tāpat dažāda veida transporta pieejamība ietilpst Ķengaraga kā dzīves un darbavietas pozitīvo faktoru kopumā.

Ikmēneša izdevumi

Ikmēneša izdevumi katrā ģimenē ir atšķirīgi, jo tie atkarīgi no dažādiem faktoriem, – dzīvesvietas, ģimenes sastāva (piem., vai ģimenē aug bērni, vai ir pensionāri) un tā tālāk. Ja dzīvesvieta ir lielākā pilsētā, kā Rīga, kā Vidzemes priekšpilsēta, visticamāk ikmēneša izdevumi būs lielāki, ja dzīvojat laukos, tad ikmēneša dzīvesvietas segšanas izdevumi būs mazāki, jo īpaši, ja ir sava autonoma apkure, vai malkas apkure.

Ikmēneša izdevumus var plānot atkarībā no ienākumu apjoma, to vieglāk ir izdarīt privātmāju īpašniekiem, kas gan Vidzemes priekšpilsētā nav liels skaits uz Latvijas fona, bet raksts veltīts visiem, visiem!

Viņi var veidot uzkrājumu, izanalizēt kas mājoklim ir nepieciešamākais un to iegādāties. Savukārt dzīvojot Vidzemes priekšpilsētas dzīvoklī, ne visus ikmēneša izdevumus var plānot, jo tu vistiešākā veidā esi atkarīgs no sava apsaimniekotāja, līdz ar to tā daļa, kura sastāda maksājumu par mājokli nebūs plānojama.

Ekonomiski stabilākas ir ģimenes, kurās nav bērnu, vai bērni ir izauguši un savus ikmēneša izdevumus sedz paši. Vēl ir pensionāru grupa vai kategorija, kuru ienākumi ir zemi. Ja pensionārs dzīvo labiekārtotā dzīvoklī, tad ienākumu brīvā daļa ir ļoti maza, jo ikmēneša izdevumu liela daļa ir dzīvokļa siltuma un īres segšana, vēl grūtāk ir pensionāriem, kuri palikuši vieni. Ja pensionāri ir divi, tad ikmēneša izdevumus ar vienu pensiju sedz mājokļa maksājumus, ar otru pensiju medikamentu iegādi, sadzīves un higiēnas preču iegādi.

Ir ģimenes, kuras rūpīgi plāno savus izdevumus, regulāri reģistrējot tos savos pierakstos. Daļa Rīgas iedzīvotāju atrod iespēju nedaudz atlicināt savus brīvos naudas līdzekļus un, atverot speciālo uzkrājumu kontu, veido uzkrājumus. Ja tev ir uzkrājumu konts, tad ieteicams uzkrātos procentus katru mēnesi neizņemt, jo tā uzkrājumu summa pakāpeniski augs un, rodoties neparedzētiem ikmēneša izdevumiem, varēsi tos apmaksāt.

Latvijā, Vidzemes priekšpilsētā, kā arī cituviet visā pasaulē, ikmēneša izdevumi procentuāli gadu no gada pieaug, ko nevar viennozīmīgi pateikt par ienākumu kāpumu, jo tas ir relatīvs, tādēļ paļauties uz skaistām vecumdienām, neveidojot uzkrājumu, ir ļoti nestabili. Pārdomā un izanalizē savus ikmēneša izdevumus, varbūt ir kas tāds uz ko tu vari ieekonomēt, nenotērēt un izveidot kaut sākotnēji mazu, taču uzkrājumu savām vecumdienām. Un pateicoties ikmēneša izdevumu nopietnai un regulārai plānošanai vecumdienās neuztraukties par naudas trūkumu. Lai izdodas!

Rīgas mikrorajons – Centrs

Centrs, kuru Rīgā raksturo 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtie nami, ir stabila vērtība gan no arhitektūras, gan cita kultūrvēsturiskā mantojuma viedokļa. Rīgas centrs ir kaut kas tik pamatīgs un noteikts, ka tajā grūti atrast – pat teorētiski – fizisku vietu jaunām būvēm. Citiem vārdiem runājot, ārēju spēku ietekmē centrs nebūt nav vieglipārveidojama pilsētas daļa. Samērā nemainīgs un paredzams, tas piemērots cilvēkiem, kuriem svarīga vides konkrētība. Plašais izklaides vietu, piemēram, teātru, muzeju, izstāžu zāļu, kafejnīcu, restorānu, naktsklubu piedāvājums ir tik daudzveidīgs, lai ikviens centra iedzīvotājs un viesis spētu atrast sev tīkamu nodarbi ārpus mājas, mācību vai darbavietas. Ikvienā, pat simt gadu vecā ēkā, kvalitatīvi un ēkai piemēroti veikts remonts ļauj veidot tādu dzīves vidi, kas ar jauniem materiāliem padarapagājušajā gadsimtā celto arhitektūru atbilstošu mūsdienu cilvēka prasībām. Ja dzīvošanai jāpiemēro patlaban tukšu, nolaistuvai izpostītu māju telpas, tad arī tas Rīgas centrā ir viegli izdarāms. Spilgts piemērs ir savulaik zviedru uzņēmuma Skanska rekonstruētā Astrides māja Krišjāņa Barona un Dzirnavu ielu krustojumā.

Centra ielās, kur kursē visu veidu transports – tramvajs, trolejbuss, autobuss, taksometri un maršruta autobusi – ir vērojama blīva satiksme. Arī izplūdes gāzu daudzums pilnīgi noteikti ir augstāks nekā Rīgas mikrorajonos. Tomēr ģimene ar bērniem, nolemjot sabalansēt savu uzturēšanos pilsētā ar atpūtu brīvā dabā, spēj šo faktoru padarīt mazāk kaitīgu. Turklāt skolu un augstāko mācību iestāžu pieejamība un ļoti teicamā mācību kvalitāte šajās iestādēs it kā kompensē mūsdienīgās pilsētas radītās vides problēmas. Arī zaļie parki un pilsētas dārzi piedāvā pastaigu un skriešanas maršrutus pat īsas pusdienu pauzes vai brīvo vakara stundu ietvaros.

Taču, kā jau zinām, bieži vien vislielākos šķēršļus rada domāšanas zemūdens akmeņi un aizspriedumu cietokšņi, kuri kavē saskatīt pozitīvo jebkurā situācijā. Tāpēc – domāsim labas domas, ieraudzīsim skaisto un vērtīgo ikvienā situācijā un turpināsim veidot savu dzīvi tieši tur, kur mēs vēlamies būt.

Biežākās naudas kļūdas

Biežākās naudas kļūdas, ko pieļauj Vidzemes priekšpilsētas cilvēki? Visi Latvijas cilvēki agrāk vai vēlāk pieļauj noteiktas naudas kļūdas, neveicot ietaupījumus, tērējot nevajadzīgiem pirkumiem, neplānojot budžetu un citi iemesli. Naudas kļūdas pieļauj visa vecuma cilvēki gan Vidzemes priekšpilsētā, gan visā Latvijā, taču katrai kļūdai vienmēr ir risinājums, kā to labot un mainīt nākotnē.

Liela daļa cilvēku neveido savu budžetu. Uzskatāmi analizējot un pierakstot savus ikmēneša ienākumus un izdevumus, var vieglāk un ērtāk pārskatīt naudas apgrozījumu savā ikdienā. Budžeta neveidošana neļauj kontrolēt kopējos ienākumus un izdevumus, kas nākotnē var cilvēku attālināt no kādu mērķu sasniegšanas vai pat ievirzīt parāda situācijā. Veidojot savu budžetu ir vērts padomāt arī par nākotnes mērķiem, kā tos realizēt un cik lielu naudas summu atlikt ikmēneša ietaupījumos.

Tāpat daudz cilvēku neveido iekrājumus ārkārtas gadījumiem vai arī atliek to uz vēlāku laiku. Negaidītas situācijas, kā pēkšņus medicīniskus izdevumus, automašīnas remontu, nav iespējams paredzēt, un, kad kas tāds atgadās, cilvēkiem nākas tērēt citiem mērķiem paredzēto naudu.

Viena no vispopulārākajām kļūdām ir nespēja atšķirt vēlmes no vajadzībām. Regulāra došanās uz restorāniem vakariņās, iepirkšanās, izklaides vietu apmeklēšana visticamāk nav cilvēka primārās nepieciešamības, kas ilgtermiņā prasa ievērojamus izdevumus. Tāpat liela daļa cilvēku iegādājas nekustamos īpašumus, kas ir daudz par lielu viņu vajadzībām, nomaina mēbeles, tehnoloģijas ierīces gadījumos, kad tas nav nepieciešams. Šādi šķietami nenozīmīgi vai ievērojami pirkumi, pēc kuriem nav būtiska nepieciešamība, rada liekus izdevumus. Tādā veidā cilvēki cenšas sevi padarīt laimīgu ar naudas palīdzību, kas veido neveselīgas attiecības ar naudu un vēlmi tērēt arvien vairāk.

Nozīmīga kļūda ir arī neapdomāta kredīta aizņemšanās. Daudzi cilvēki izvēlas neatbilstoši lielus aizdevumus, kredīta ikmēneša maksājumus nav iespēja elastīgi iekļaut budžetā un galu galā nākas maksāt atbilstošu soda naudu par kredīta neatmaksāšanu, iekļaujoties termiņā. Tādā veidā cilvēks sevi ievelk vēl dziļākos finansiālos sarežģījumos.

Rīgas, Latvijas un Vidzemes priekšpilsētas Cilvēki visbiežāk pieļauj naudas kļūdas, jo neprot plānot savus ienākumus, izdevumus vai uztver naudu kā lietu, kas palīdz justies labāk. Nodrošinot sev veselīgas attiecības ar naudu un spējot kontrolēt savu naudas plūsmu, ir iespējams izvairīties no naudas kļūdām un tuvoties savu mērķu sasniegšanai.

Kā un kāpēc dzīvot taupīgi

Taupīga dzīvošana nenozīmē, ka jādzīvo skaitot katru centu. Jums nav jāatsaka visas savas vēlmes tikai tāpēc, ka dzīvojat taupīgi. Arī taupīgi dzīvojot, jūs varat izklaidēties, iegādāties sev nepieciešamās lietas un to ko vēlaties papildus nepieciešamībām.

Taupīga dzīvošana nozīmē, ka jūs lieki neizdodat naudu, līdzekļus. Ka jūs esat apdomīgs pieņemot lēmumus kas skar jūsu finanses. Cilvēks nav radīts, lai dzīvotu trūcīgi savas izvēles dēļ. Mēs visi vēlamies visu jauno un skaisto, bet prātīgi ir prast atrast līdzsvaru starp vēlmēm, iespējām un vajadzībām.

Ir ļoti liela atšķirība starp taupību trūcīgumu. Bieži, tieši šīs saiknes dēļ mēs nedzīvoja taupīgi. Mēs vēlamies visiem parādīt to kas mums ir, ka neesam trūcīgi, bet realitātē mēs varam kļūt trūcīgi, ja nespējam sevi kontrolēt. Mēs iepērkamies dārgos veikalos, izklaidējamies dārgos klubos, braucam ar jaunu, dārgu automašīnu un to visu tikai tāpēc, lai parādītu apkārtējiem kas mums ir.

Katra cilvēka izvēle ir ka dzīvot, mūsu finanses mūs ierobežo, bet ne tik ļoti kā mēs paši. Ja izvēlamies pirkt nevis visu ko vēlamies, bet to ko mums vajag, nevis nopirkt jaunu un spīdīgu automašīnu, bet labu, lētu auto ar kuru varam darīt visu to pašu. Šādi mēs varam būt taupīgi, bet joprojām dzīvot labi.

Izvēloties ietaupīt uz vienām lietām mums rodas iespējas iegādāties citas. Tā vietā, lai mums būtu jauna automašīna mēs varam iegūt auto un vēl līdzekļus kādam ceļojumam.

Iemesli, lai dzīvotu taupīgi ir ļoti daudz. Lielākais iemesls varētu būt tāds, ka mums nav nepieciešams viss tas ko mums katrā brīdī var sagribēties. Ļoti bieži rodas situācijas, ka veicam kādu pirkumu un pēc tam to nožēlojam.

Dzīvojot taupīgi, jūs varat izveidot savus iekrājumus. Tas būs jūsu drošības fonds. Ja rodas kādas neparedzētas situācijas, jūs varat būt mierīgs, jo ir līdzekļi kuri nav atlikti kam citam.


Taupība ir jūsu izvēle. Tā ir atkarīga tikai no jums. Vai jūs izvērtējat katru pirkumu vai ierobežojat savas vēlmes. Lielāka vai mazāka, bet tā ir taupība.

Klijānu iela

Rīga, Rīgas Vidzemes priekšpilsēta, Klijānu iela.

Par to, kā ietaupīt naudu Rīgā

Ir arī tādi ieradumi kuri ir ļoti grūti maināmi. Smēķēšana ir gan atkarība gan ieradums. Ja vēlamies ietaupīt un smēķējam, pirmais ko vajadzētu darīt ir atmest smēķēšanu vai to vismaz ierobežot. Ikdienā Vidzemes priekšpilsētā varam nepamanīt cik lielus izdevumus šāds un citi līdzīgi ieradumi no mums prasa. Ja parēķina mēneša vai gada griezumā tad summa var sanākt pat biedējoši liela. Sanāk tāda summa par kuru iespējams noīrēt dzīvokli uz vienu mēnesi – Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā vai citā mikrorajonā.

Ieradumus mainīt ir ļoti sarežģīti un tas prasa lielu apņēmību, bet savu mērķu sasniegšanai mums ir jābūt gataviem kaut ko upurēt. Ieradumu kurš no mums prasa ļoti lielas izmaksas upurēt nevajadzētu būt ļoti sarežģīti, bet tas ir tad, ja mērķis kura dēļ vēlaties ietaupīt ir gana svarīgs tieši jums.

Autovadītāji var ietaupīt uz degvielas rēķina. Degviela ir pietiekoši dārga un, ja izmantojat automašīnu ikdienā, tas var prasīt lielus izdevumus. Tādēļ ir vērts ieskatīties iespējās ka ietaupīt degvielu. Ir daudzi veidi ka to darīt. Gan mazāk izmantojot auto gan mainot braukšanas paradumus. Ietaupot vienu litru degvielas dienā varat atstāt pietiekošu iespaidu uz savām finansēm mēneša griezumā, lai tas sniegtu patiesu pienesumu.

Izvērtējot savus ikdienas izdevumus un savus ieradumus varat atrast visdažādākos veidus kā ietaupīt. Jums tikai atliek apņemties to darīt un pie tā pieturēties. Šis lēmums var būt viegli pieņemams, bet pie tā turēties būs krietni sarežģītāk. Ja esam pieraduši darīt lietas viena, noteiktā veidā, tad mainīt šo veidu var būt pat ļoti grūti. Bet apņemoties mēs varam paveikt ļoti daudz.